Šoreiz stāsts būs par Latvijas viltīgāko upi Gauju. Tā ir vienīgā no lielajām upēm, kas savu tecējumu sāk un beidz Latvijā. Gauja Latvijas teritorijā izstiepusies 460 km garumā. Gauja no Tirzas upes ietekas līdz ietekai Rīgas jūras līcī (ieskaitot posmu pa robežu), kā arī Gaujas—Baltezera kanāls un posmā Lizuma pagasta teritorijā, ir publiska upe. Savā tecējumā tā šķērso arī vairākas Natura 2000 teritorijas. Tomēr šoreiz stāstu veltīšu Gaujas posmam, kur krastos takas iebriduši lašu un taimiņu copes cienītāji. Kas jāzina makšķerējot Gaujā, ko drīkst un ko nedrīkst, to centīšos paskaidrot.
Kur makšķerēšanai Gauja nepieciešama licence?
Laika periodā no 1.janvāra līdz 30.aprīlim Gaujas upē, sākot no a dzelzceļa tilta pār Gauju Carnikavā (Ādažu novadā) augšup pret straumi līdz autoceļa P18 tiltam pār Gauju (Valmieras novadā) tiek organizēta licencētā lašveidīgo zivju makšķerēšana. Licencēto makšķerēšanu Gaujā un Braslā organizē biedrība “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība”, kurā šobrīd apvienojušās ir 5 Gaujas upes baseina pašvaldības, kas deleģējušas savu pārstāvi biedrības valdē. Vairāk par biedrību un tās darbību vari uzzināt http://www.rivergauja.com.
Pirmā zona – Gaujā no dzelzceļa tilta pār Gauju Carnikavā, Ādažu novadā (GPS 57.133674, 24.283479 – kreisais krasts; GPS 57.134687, 24.283582 – labais krasts) līdz autoceļa A3 (Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža) tiltam Siguldas un Saulkrastu novados (GPS 57.125560, 24.658380 – kreisais krasts); (GPS 57.126262, 24.658865 – labais krasts).
Otrā zona – Gaujā no autoceļa A3 (Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža) tilta Siguldas un Saulkrastu novados (GPS 57.125560, 24.658380 – kreisais krasts); (GPS 57.126262, 24.658865 – labais krasts līdz autoceļa P8 (Inciems – Sigulda – Ķegums) tiltam Siguldas novadā (GPS 57.165447, 24.841509 – kreisais krasts), (GPS 57.165693, 24.840527 – labais krasts);
Trešā zona – Gaujā no autoceļa P8 (Inciems – Sigulda – Ķegums) tilta Siguldas novadā (GPS 57.165447, 24.841509 – kreisais krasts), (GPS 57.165693, 24.840527 – labais krasts) līdz Braslas upes ietekai Gaujā (GPS 57.245408, 24.931139 – kreisais krasts), (GPS 57.245818, 24.930170 – labais krasts);
Ceturtā zona – Braslas upē Siguldas un Cēsu novados no ietekas Gaujā (GPS 57.245788, 24.930230) līdz Braslas zivjaudzētavas teritorijas tuvākajai robežai virzienā augšup pret straumi – 1000 metri lejup pa straumi no Braslas HES aizsprosta (GPS 57.28428, 24.94147);
Piektā zona – Gaujā starp Braslas (GPS 57.245408, 24.931139 – kreisais krasts), (GPS 57.245818, 24.930170 – labais krasts) un Amatas (GPS 57.275981, 25.129770 – kreisais krasts, GPS 57.276495, 25.129681 – labais krasts) ietekām Cēsu novadā;
Sestā zona – Gaujā starp Amatas (GPS 57.275981, 25.129770 – kreisais krasts, GPS 57.276495, 25.129681 – labais krasts) Cēsu novadā un līdz autoceļa P18 tiltam pār Gauju (GPS 57.514234, 25.386409 – kreisais krasts; GPS 57.514570, 25.385530 – labais krasts) Valmieras novadā.
Likumdošana:
- Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 800 “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi” (Makšķerēšanas noteikumi);
- Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 799 "Licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtība";
- Licencētās makšķerēšanas noteikumus te nosaka “Par lašveidīgo zivju licencēto makšķerēšanu Gaujā un Braslā”, kas apstiprināts ar pašvaldību saistošiem noteikumiem, kuru teritorijas šķērso Gaujas licencētie posmi;
- LR likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”;
- Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”;
- LR likums “Gaujas nacionālā parka likums”;
- Licencētās makšķerēšanas posmi vai to daļas, kas atrodas Gaujā un Braslā, sākot no autoceļa A3 (Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža) tilta pār Gauju augšup pret straumi līdz P18 autoceļam Valmieras novadā, atrodas Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā Natura 2000 – Gaujas nacionālais parks, kurā jāievēro Gaujas nacionālā parka likuma un Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu Nr.317 “Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” prasības.
Atceries, ka dabas aizsardzības teritorijas iezīmētas Mana Cope kartē un, esot pie upes, Tev būs viegli orientēties ierobežojumos!
Ko tas nozīmē ikvienam?
Licencētās makšķerēšanas noteikumi

Laika periodā no 1. janvāra līdz 30. aprīlim aprakstītajos makšķerēšanas posmos makšķerēšana ar mākslīgo ēsmu (spiningošana, mušiņmakšķerēšana) atļauta tikai iegādājoties “Dienas licenci”.
Tātad bez licences drīkst makšķerēt ar dabīgo ēsmu. Jā, tas nozīmē, ka arguments: ”Nācu uz Gauju ķert līdakas un asari, nevis lasi!” licencētajos posmos nedarbojas. Ja vēlies spiningot vai makšķerēt ar mušiņmakšķeri, jāiegādājas “Dienas licence lašveidīgo zivju – laša, taimiņa makšķerēšanai Gaujā”, kas izmaksā 10 eiro.
Licencētos posmos pie informācijas stendiem un upei pienākošiem ceļiem ir norādes par licencētās makšķerēšanas zonām. (skat. attēlu).
Makšķerniekam, kurš nodarbojas ar licencēto makšķerēšanu, ir jābūt klāt dokumentam, kas ļauj identificēt personu un tās vecumu (fotogrāfija, vārds, uzvārds un personas kods), licencei, kā arī attiecīgajā laika periodā derīgai makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartei, ja makšķernieks ietilpst to personu skaitā, kurām tādai ir jābūt saskaņā ar Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumiem. Personām ar invaliditāti vecumā no 16 līdz 65 gadiem jābūt klāt invaliditātes apliecībai;
Licences izmantošanas laika periods ir diennakts gaišais laiks no saullēkta līdz saulrietam licences norādītajā darbības posmā un termiņā. Makšķernieks iegādājoties vienu “Dienas licenci” lomā drīkst paturēt vienu taimiņu (Salmo trutta), kura minimālais pieļaujamais garums, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam ir 50 cm un maksimālais pieļaujamais garums, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam ir 70 cm. Zivis, kuru pieļaujamie garumi ir mazāki vai lielāki par minētajiem izmēriem, nekavējoties ir jāatlaiž (jāatbrīvo). Noķertie laši ir saudzīgi jāatlaiž!
Ja redzi pārkāpumus pie upes, zvani un ziņo biedrībai "Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība" tālr. nr. 25442000, Valsts Vides dienestam tālr. nr. 26338800 vai Dabas aizsardzības pārvaldei tālr. nr. 29433226.
Lomu uzskaites kārtība
Visiem licenču īpašniekiem, neatkarīgi no tās veida, obligāti jāreģistrē savus lomus, norādot datumu, zivju sugu, loma lielumu (zivju skaitu) un svaru.
? Informācija par gūto lomu jāiesniedz 5 (piecu) dienu laikā pēc licences derīguma termiņa beigām. Lomu pārskats/atskaite iesniedzama arī gadījumos, ja loms nav gūts/nav paturēts vai licence nav izmantota.
? Visu veidu makšķerēšanas licenču īpašnieki, kuri laikā nebūs iesnieguši lomu pārskatu, saņems paziņojumu uz licencē norādīto elektroniskā pasta adresi par nepieciešamību ne vēlāk kā 14 dienu laikā iesniegt loma pārskatu.
? Ja minētajā termiņā lomu pārskats netiks iesniegts, licencētās makšķerēšanas organizētājs par konstatēto pārkāpumu informēs zivju resursu aizsardzības un uzraudzības iestādes;
Licencētās makšķerēšanas un vides aizsardzības prasību ievērošanas kontrole
Licencētās makšķerēšanas noteikumu un vides aizsardzības noteikumu ievērošanu uzrauga:
- Valsts vides dienests,
- Dabas aizsardzības pārvalde,
- sabiedriskie vides inspektori - pašvaldības pilnvarota personas
- biedrība "Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība".
Gauja un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
93,5 kilometri Gaujas plūst caur Gaujas nacionālo parku (GNP).
Lai tevi nesamulsina vietas nosaukums – parks, atšķirībā no parkiem pilsētās, šeit ir ļoti daudz dažādu ierobežojumu, jo tā teritorijā atrodas gan dabas rezervāti, gan liegumi, gan klintis un ieži, kas vairumā gadījumu ir aizsargājami ģeoloģiskie dabas pieminekļi. (skat.attēlu)
Ar jēdzienu nacionālais parks saprot valsts aizsargātu plašu apvidu, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un mazpārveidotas ainavas un izcilas kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības.

Attēls no: https://www.daba.gov.lv/upload/File/Publikacijas/BUK_Gauja.pdf
GNP ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas atrodas Gaujas senielejā un tās apkārtnē.
Kas jāzina makšķerniekam, ja plāno copēt Gaujas nacionālā parkā?
Vispārīgie ierobežojumi
Nacionālā parka teritorijā jāievēro izliktās aizlieguma un brīdinājuma zīmes, kā arī pārvietošanās ierobežojumi vietās, kur to neatļauj aizlieguma zīmes un nožogojumi. Te aizliegts pārvietoties pa iežu atsegumiem, ūdens un ledus kritumiem.
Aizliegts pārvietoties ar transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem, velosipēdiem, dzīvnieku pajūgiem, kā arī pārvietoties ar dzīvniekiem mežā ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm. Aizliegums neattiecas uz pārvietošanos ar velosipēdiem pa takām un gadījumiem, ja pārvietošanās notiek publiski pieejamos dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektos, t.sk. takās, maršrutos, skatu torņos, skatu platformās, telšu vietās, atpūtas vietās, ugunskuru vietās, stāvlaukumos, apmeklētāju centros un informācijas centros.
GNP teritorijā aizliegts pārvietoties ar motorlaivām, ūdens motocikliem un cita veida ūdens transporta līdzekļiem, kurus darbina jebkāda tipa un jaudas dzinēji, šis aizliegums neattiecas uz valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu pārvietošanos, tām pildot dienesta pienākumus. Atceries, ka arī ūdeņu aizsalšanas gadījumā nav atļauts pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, pa aizsalušām dabiskām ūdenstecēm un ūdenstilpēm.
Aizliegts dabiskajās ūdenstecēs un ūdenstilpēs nodarboties ar zemūdens medībām un atrasties ar zemūdens medību rīkiem ūdenī vai krastā tuvāk par 20 metriem no krasta līnijas (izņemot ūdenstilpes, kurās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās amatierzvejas – makšķerēšanas – kārtību ir izstrādāts licencētās makšķerēšanas nolikums un tajā ir paredzētas zemūdens medības);
GNP funkcionālās zonas
Kā jau iepriekš minēju, lai tevi nemaldina skaistais nosaukums – parks. GNP teritorija sadalīta funkcionālās zonās – dabas rezervāta (stingrā režīma) zona, dabas lieguma zona, ainavu aizsardzības zona, kultūrvēsturiskā zona, neitrālā. , un katrā no tām ir noteikti ierobežojumi, kas skar arī makšķerniekus. Papildu prasības no tām, kas jau aprakstītas iepriekš un skar makšķerniekus ir dabas rezervāta zonā un dabas lieguma zonā, tāpēc par tām pastāstīšu plašāk.

Dabas rezervāta (stingrā režīma) zona – šīs teritorijas jāzina katram, jo tajās noteikti stingrākie ierobežojumi, tādi paši kā rezervātos. GNP teritorijā ir 4 rezervāti - Inciema senkrasta rezervāts, Nurmižu gravu rezervāts, Roču meža rezervāts, Sudas purva rezervāts. Dabas rezervāta stingrā režīma zonā ir aizliegta uzturēšanās un pārvietošanās, izņēmums varētu būt stingrā režīma zonas šķērsošana pa ceļu. Tavām ērtībām, tie iezīmēti arī lietotnes “Mana Cope” kartē, lai makšķerējot vieglāk orientētos un neiemaldītos vietās, kur noteikti kādi aizliegumi. Ja tev patīk makšķerēt Gaujas krastos, tad tev jāielāgo trīs no šiem rezervātiem.
Inciema senkrasta rezervāts jāpārzina makšķerniekiem, kuri iegādājušies “Dienas licenci” 3. posmam (Gaujā) un 4. posmam (Braslā), jo ši dabas teritorija “pienāk” pie Braslas ietekas Gaujā, tāpēc šai apkaimē esi īpaši vērīgs. Pie šīs dabas teritorijas uz ceļa atrodas norādes. (skat. attēlu), bet pie upes vari izmantot lietotnes karti, lai neiemaldītos tā teritorijā.
Nurmižu gravu rezervāts jāpārzina makšķerniekiem, kuri iegādājušies “Dienas licenci” 3. posmam (Gaujā), tas nepienāk pie paša upes krasta, bet pietuvojas tam pie Rāmnieku strauta un Nurmižupītes ietekas Gaujā.
Roču meža rezervāts būs aktuāls 5. posma “Dienas licenču” īpašniekiem, bet šai vietā orientēties ir viegli, jo rezervāta teritoriju no Gaujas krasta atdala ceļš V283 Drabeši – Līgatnes papīrfabrika – Līgatne, proti, gar Gauju staigā droši, bet pāri ceļam mežā gan neej.
Dabas lieguma zona. Šīs teritorijas kartē “Mana Cope” lietotnes kartē iezīmētas ar zaļi sarkanu svītrojumu. Svarīgākās lietas, kas jāatceras, ja makšķerē šādā vietā, te aizliegts kurināt ugunskurus, celt teltis un ierīkot atpūtas vietas ārpus speciāli ierīkotām vietām. Kad veidoju šo rakstu apmeklēju Nāru klinti jeb Katrīnas iezi (skat.attēlu), kas atrodas Gaujas senielejas liegumā, kas ir dabas lieguma zonā, varu paslavēt apsaimniekotāju, jo šeit gar upes krastu ierīkota ūdenstūristu apmetne “Katrīnas”, kur izveidotas vairākas savstarpēji dabīgi nodalītas atpūtas vietas ar nojumēm un ugunskura vietām, tāpēc nebūs grūti ievērot ierobežojumus.
Ierobežojumi, lai aizsargātu lašveidīgās zivju sugas
Lai nodrošinātu lašveidīgo zivju sugu aizsardzību, GNP teritorijā no 1.oktobra līdz 31.decembrim ir noteikti papildus ierobežojumi:
- aizliegts makšķerēt Amatā – no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz ūdenskrātuves aizsprostam Kārļos, Amatas baseina upē Kumadā, Braslā – no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Braslas HES aizsprostam, Lenčupē, Lojā, Strīķupē, Līgatnē, Raunā, Raunas baseina upēs – Raunī un Vaivē – no ietekas Raunā augšup pret straumi līdz Vaives dzirnavu aizsprostam;
- aizliegts makšķerēt Gaujā ar mākslīgo ēsmu un ēsmas zivtiņām;
- aizliegts atrasties ar makšķerēšanai un zvejai sagatavotiem makšķerēšanas un zvejas rīkiem uz tiltiem pār Gauju, ūdenī vai krastā tuvāk par 20 metriem no krasta līnijas 100 metru augšpus (pret straumi) un 100 metrus lejpus (pa straumi) šiem tiltiem, kā arī zem tiltu konstrukcijām un ūdenī;
Lai vieglāk orientēties Gaujas krastos, izmanto mobilās lietotnes “Mana Cope” kartes sadaļu “Kur copēt”, tas palīdzēs vieglāk orientēties un ievērot makšķerēšanas ierobežojumus, lietotnē iezīmētas gan licencētās makšķerēšanas posmi, gan dabas teritorijas, gan sezonālie liegumi.
Dodies copēt? Paķer līdzi “Mana Cope”!
Laivu lietošanas apraksts
Gaujas nacionālā parka teritorijā aizliegts pārvietoties ar motorlaivām, ūdens motocikliem un cita veida ūdens transporta līdzekļiem, kurus darbina jebkāda tipa un jaudas dzinēji, šis aizliegums neattiecas uz valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu pārvietošanos, tām pildot dienesta pienākumus.