Dzeloņvaigu vēzis
Dzeloņvaigu vēzis (Amerikas svītrainais vēzis)/(latīņu nosaukums – Orconectes limosus)
Vēžošanas ierobežojumi Latvijā:
-
Lieguma periods: Nav noteikts (dzeloņvaigu vēzim nav sezonas lieguma)
-
Minimālais paturamais garums: 8 cm
-
Maksimālais daudzums lomā: Nav ierobežots (ja nav noteikts licencētās vēžošanas nolikumā)
-
Piezīmes: Ķerams atļautajās ūdenstilpēs ar rokām vai ar krītiņu (līdz 5 gab. vienai personai). Ja konkrētā ezerā vai upē licencētā vēžošana nosaka ierobežojumus, tie jāievēro.
Dzeloņvaigu vēzis (Orconectes limosus) jeb Svītrainais vēzis (Orconectes limosus) – domājams, ieceļojis no Lietuvas ar iedzīvotāju atbalstu. Tā bāzes zeme arī ir ASV.
1. dzeloņains ķermenis (norāde "a") un izteikti dzeloņi uz galvas sānu daļas ("vaigiem") (svarīgākā atšķirība no platspīļu vēža un signālvēža);
2. sarkanbrūni svītrveida plankumi uz vēdera daļas segmentu virspuses (norāde "b") (atšķirība no šaurspīļu vēža).
Vispārīgs apraksts un izskats:
Dzeloņvaigu vēzis (latīņu nosaukums – Orconectes limosus) ir vidēja izmēra vēžveidīgais, kura ķermenis sasniedz 8–12 cm garumu. Krāsa mainīga – no brūngani zaļas līdz pelēkai, bet uz vēdera ir raksturīgas sarkanbrūnas svītras (tās ir sugas noteicošā pazīme). Ķermenis un galvas sāni ir ar daudziem dzeloņiem, īpaši “vaigu” daļā (tāpēc sugas nosaukums). Spīles šauras, ar smailu galu. Dzīves ilgums – vidēji 3–4 gadi.
Izplatība un dzīves vide:
Latvijā dzeloņvaigu vēzis ir svešzemju (invazīva) suga – pirmo reizi konstatēta 20. gs. 60. gados. Tagad sastopams vairākās Latvijas upēs, ezeros, īpaši Daugavā, Lielupē, Ventā, Ķīšezerā u.c. Apdzīvo dažāda lieluma ūdenstilpes ar samērā siltu ūdeni un bagātīgu slēptuvju klātbūtni. Suga izplatīta plaši Eiropā, jo sākotnēji ieviesta ar mērķi papildināt vēžu resursus. Ļoti izturīgs pret dažādiem apstākļiem un piesārņojumu.
Dzeloņvaigu vēzis Latvijas teritorijā uzskatāms kā svešas sugas, kuras ar savu agresivitāti, ātro vairošanos un izturību pret vides kvalitātes izmaiņām apdraud vietējo Platspīļu vēzi, izspiežot to no dabīgās dzīves vides. Abas Amerikas izcelsmes vēžu sugas ir vēžu mēra nēsātājas, kas rada draudus dabīgo vēžu populācijai un pat bojāeju.
Bioloģija un dzīvesveids:
Dzeloņvaigu vēzis ir nakts aktīvs bentofāgs (barojas ar grunts organismiem), ēd dažādus sīkus bezmugurkaulniekus, augus un detritu (organiskās atliekas). Tas slēpjas zem akmeņiem, koku saknēm vai citiem slēptuvēm. Vairošanās notiek rudenī; mātītes ziemu pārdzīvo ar ikriem uz vēdera, jaunos vēžus izlaiž pavasarī–vasaras sākumā. Sugai raksturīgs ātrs izplatīšanās temps – bieži dominē tur, kur ieviests, jo izspiež vietējās sugas.
Vēzis ir ūdens vides nakts dzīvnieks, kas apdzīvo ūdenstilpes gultni un dienu pavada slēptuvēs. Vēzis ir lielākais bezmugurkaulnieks Latvijas ūdeņos un visēdājs. Tā apetīte pēc augu vai dzīvnieku valsts barības ir atkarīga no organisma fizioloģiskā stāvokļa. Gatavojoties čaulas maiņai, reproduktīvam aktam vai ziemošanai, vēzis lielākoties izmanto dzīvo barību. Savukārt pašu aktu laikā tas neēd nemaz vai iecienījis augu barību un detrītus.
Avoti / Sources:
-
Latvijas daba – https://www.latvijasdaba.lv/zivis/dzelonvaigu-vezis-orconectes-limosus
-
FishBase – https://fishbase.mnhn.fr/summary/Orconectes-limosus.html
-
Makšķerēšanas noteikumi – Latvijas Republikas MK noteikumi (26.04.2024. redakcija)
- http://laukutikls.lv/nozares/zivsaimnieciba/raksti/vezu-dzive-latvija-un-vezosana)
- attēls no https://www.latvijasdaba.lv/vezi/orconectes-limosus-rafinesque/