Dzeloņvaigu vēzis

Dzeloņvaigu vēzis (Orconectes limosus)  jeb Svītrainais vēzis (Orconectes limosus) – domājams, ieceļojis no Lietuvas ar iedzīvotāju atbalstu. Tā bāzes zeme arī ir ASV.

1. dzeloņains ķermenis (norāde "a") un izteikti dzeloņi uz galvas sānu daļas ("vaigiem") (svarīgākā atšķirība no platspīļu vēža un signālvēža);
2. sarkanbrūni svītrveida plankumi uz vēdera daļas segmentu virspuses (norāde "b") (atšķirība no šaurspīļu vēža).

Šaurspīļu vēzis, Signālvēzis un Dzeloņvaigu vēzis Latvijas teritorijā uzskatāmi kā svešas sugas, kuras ar savu agresivitāti, ātro vairošanos un izturību pret vides kvalitātes izmaiņām apdraud vietējo Platspīļu vēzi, izspiežot to no dabīgās dzīves vides. Abas Amerikas izcelsmes vēžu sugas ir vēžu mēra nēsātājas, kas rada draudus dabīgo vēžu populācijai un pat bojāeju.

Vēzis ir ūdens vides nakts dzīvnieks, kas apdzīvo ūdenstilpes gultni un dienu pavada slēptuvēs. Vēzis ir lielākais bezmugurkaulnieks Latvijas ūdeņos un visēdājs. Tā apetīte pēc augu vai dzīvnieku valsts barības ir atkarīga no organisma fizioloģiskā stāvokļa. Gatavojoties čaulas maiņai, reproduktīvam aktam vai ziemošanai, vēzis lielākoties izmanto dzīvo barību. Savukārt pašu aktu laikā tas neēd nemaz vai iecienījis augu barību un detrītus.

(avots: http://laukutikls.lv/nozares/zivsaimnieciba/raksti/vezu-dzive-latvija-un-vezosana)