Menca

Menca

Menca ir liela, spēcīga jūras zivs ar iegarenu ķermeni un raksturīgu taustekli uz zoda. Tā dzīvo pie jūras grunts un ir viena no nozīmīgākajām Baltijas jūras un Ziemeļatlantijas zvejas sugām. Menca barojas ar zivīm, vēžveidīgajiem un gliemjiem, bet pati ir nozīmīgs barības avots lielākiem plēsējiem un cilvēkiem. Baltijas jūrā mencas populācija pēdējos gados ir strauji samazinājusies, un zveja uz šo sugu ir stingri ierobežota.

Latviskais nosaukums: menca
Latīniskais nosaukums: Gadus morhua (Baltijas pasuga G. m. callarias)
Angļu nosaukums: Atlantic cod / Baltic cod

Sugas raksturojums

Menca pieder mencu dzimtai (Gadidae), kārtai Gadiformes.
Tai ir slaids, vārpstveida ķermenis ar trīs atsevišķām muguras spurām un divām anālajām spurām. Galva liela, mute plata, uz zoda – raksturīgs tausteklis, kas palīdz orientēties un meklēt barību uz grunts.
Krāsojums – no zaļgani pelēka līdz brūni olīvam, ar tumšiem plankumiem uz muguras un sāniem, vēders gaišs.
Baltijas jūrā menca parasti sasniedz 50–80 cm garumu, reti pārsniedz 1 m.
Dzimumgatavību sasniedz 3–5 gadu vecumā.

🐟 Dzīves vide un izplatība
Menca ir demersāla jūras zivs, kas uzturas galvenokārt pie grunts 20–200 m dziļumā.
Tā dzīvo aukstā, sāļā ūdenī un regulāri migrē starp nārsta un barošanās vietām.
Barojas ar mazākām zivīm (piemēram, reņģēm, brētliņām), kā arī vēžveidīgajiem un bentosa organismiem.
Baltijas jūrā menca sastopama galvenokārt Dienvidu un Centrālajā daļā (Bornholmas un Gdaņskas baseinos), kur ir pietiekami sāļš un skābekļa bagāts ūdens.
Nārsto pavasarī un vasaras sākumā, dziļos jūras baseinos (60–100 m), kur olas var brīvi pelst sāļākajos ūdeņos.
Sugas izdzīvošana Baltijas jūrā ir cieši saistīta ar Atlantijas ūdeņu ieplūdēm – bez tām nārsta olas nespēj pietiekami labi attīstīties.

🔎Kā atšķirt no citām sugām
Liela galva ar izteiktu taustekli uz zoda – mencas galvenā pazīme.
Trīs muguras spuras un divas anālās spuras, kas to atšķir no citām līdzīgām sugām.
Krāsojums ar tumšiem plankumiem uz muguras un sāniem, vēders gaišs.
Baltijas menca ir mazāka un bālāka nekā Atlantijas menca, ar plānāku ķermeni un mazāk sāļu adaptētu fizioloģiju.

Interesanti fakti
Menca var nodzīvot līdz 20 gadiem un izaugt līdz pat 1,5 metriem (Atlantijas populācijās).
Tā ir viena no svarīgākajām ekosistēmas plēsējzivīm – uztur līdzsvaru starp sīkzivju populācijām.
Baltijas mencu krājumi pēdējās desmitgadēs piedzīvojuši strauju lejupslīdi skābekļa deficīta, piesārņojuma un pārzvejas dēļ.
Menca spēj veikt garas migrācijas – vairākus simtus kilometru starp nārsta un barošanās vietām.

Zvejas un izmantošanas ierobežojumi
Baltijas jūrā mencas zveja šobrīd ir praktiski aizliegta – atļauta tikai piezveja ar noteiktiem ierobežojumiem.
Eiropas Savienības Padome 2025. gadā noteikusi pilnīgu aizliegumu komerciālai mencas zvejai Baltijas jūrā, lai pasargātu atlikušos krājumus.
2025.gadā mencu ieguve makšķerēšanā un zemūdens medībās Baltijas jūras piekrastes ūdeņos ir aizliegta. Makšķerēšanā nejauši noķertās mencas ir atbrīvojamas un atlaižamas jūrā, bet zemūdens medībās menca nedrīkst būt medību objekts. 
Galvenie faktori, kas ietekmē mencu populāciju: skābekļa samazināšanās, jūras piesārņojums un pārzveja.