Alata

Latviski: Alata (lat. Alburnus alburnus)
Vāciski: Äsche
Igauņu: harjus, ärn
Lietuviešu: kiršlys
Krievu: хариус

Makšķerēšanas ierobežojumi
Lomā drīkst paturēt: 1. Gab.
Minimālais garums: 30 cm
Aizliegts lomā paturēt: 01.02. - 30.04.
Papildus nosacījumi: n/a

Apraksts: Ķermenis slaids, šķērsgrie-zumā ieapaļš. Mute ar sīkiem zobiem, vērsta uz priekšu. Mugura zaļganpelēka, sāni un vēders sudrabains. Uz muguras un sānu augšdaļas nelieli melni plankumi. Uz sāniem gareniskā virzienā vāji izteiktas brūnganas svītras. Krūšu spuras un vēdera spuras dzeltenīgas vai sar-kanas, muguras spura, anālā spura un astes spura violeta. Uz muguras spuras četrstaraini plankumi vairākās rindās. Pirms nārsta tēviņu krāsa kļūst īpaši spilgta, uz ķermeņa izveidojas nārsta kārpiņas. Mazuļiem uz ķermeņa sāniem raksturīgas tumšas šķērssvītras.

Dzīvesveids: Saldūdens zivs. Sastopama upēs un lielos tīros ezeros ar akmeņainu gultni. Uzturas pa vienai vai nelielos baros. Nārsta laikā veido koncentrācijas. Novērota līdz 37 km tāla migrācija. Pamatbarība: bentoss un ūdenī iekrituši kukaiņi. Sasniedz 15 gadu, Latvijā 6 gadu vecumu.

Izplatība: Eiropa. Latvijā konstatēta Gaujā, Ventā un dažās šo upju pietekās. Literatūrā attiecināta uz Gaujas baseina upēm: Amatu, Braslu, Raunu, Vaidavu, Vaivi (1937), Abulu, Rauzu, Tirzu, Viju un citām (1961), Ventas baseinā - Abavu (1937), Cieceri, Dzeldu, Lētīžu un citām (1961), Daugavas baseinā - Pededzi (1960). Galvenokārt sastopama upju straujajos un krāčainajos posmos. Latvijā ezeros nav konstatēta.

Nozīme: Kopš 1995. gada iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas reto sugu (3.) kategorijā.

Latvijas rekords
Svars: 1.020
Gads: 1987.

Avots:
MK noteikumi Nr.800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi" (22.12.2015.)
www.latvijasdaba.lv, Askolds Kļaviņš, SIA "Gandrs" un autori.